Garu saukšana

Man neviena nav mājās. Nevaru rakstīt, jo pati sabaidīšos un varēšu iet gulēt pie kaimiņiem, bet - Kāds paradokss! - arī kaimiņu NAV MĀJĀS!!!
Labiņi... Vismaz kaut kas - Saucām pīķa dāmu. Mana māja jau vispār ir ļoti "baisīga" un jau no sākta gala te ir mitinājies kaut kas nelabs... Visu dzīvi mani un visus pārējos mājās mītošos ir piemeklējušas visādas dīvainas izdarības NEVIENA. (Šķietami)
-Bija tā, ka izsaucām to dāmu nu un itkā nekas neizdevās.... ITKĀ. Aizgājām gulēt un tiešām nobrīnījāmies, kāpēc tik siltā vasaras naktī mana māja ir tik nenormāli auksta.
- Naktī pamodāmies no patiešām stindzinoša aukstuma un tā, ka otrā (manā) istabā KAUT KAS NOTIEK. (Skaņa apmēram tāda, kā tiktu gāztas mēbeles.) Nobijusies, maza, segu aplikusi ap pleciem roku rokā ar draudzeni devos uz otru istabu, saslēdzu visas gaismas.... MANS SUNS guļ istabas vidū (nu ne gluži vidū, but whatever) pilnīgi slapjš un ... nu pusbeigts. Viņš izskatījās saņurcīts, samocīts itkā būtu dauzīts pret sienu, bet istabā nekas neliecināja par to, ka viņš kaut kam būtu pieskāries....
-Bet vēl viena interesanta lieta - istabas sienas bija norasojušas. ... Istaba bija auksta, bet nu jau sākusi atgūt siltumu.... Tas bija šausmīgi.
- Visiem dzīvnieku aizstāvjiem - mans suns joprojām ir dzīvs Un cik var saprast - diezgan apmierināts ar savu dzīvi, bet uzvedība viņam kopš tā laika ir interesanta - viņš salecās ikreiz, kad sajūt vēju (mājās, protams, - ārā tas ir pašsaprotami!)
Tā gan ir tikai viena reize, bet, manuprāt visbriesmīgākā, jo kādam tika nodarīts pāri! Un es tiešām neko neesmu izdomājusi! (Protams, izvēle paliek jūsu rokās - ticēt vai nē!)



Izklausās pietiekami baisi, dependence. Man ir bijis tā, ka viesi atnak pat nesaukti. Tas bija dziļ naktī, kad mēs ar draugu bijām viņa laukos. Es pamodos no soļiem. Skaidriem kā tie būtu tepat blakus, it kā tas būtu cilveks, taču istabā neiviena paša nebija. Palīdu zem segas un centos iemigt. Itkā izdevās arī, taču pēc brīža man palika karsti, es izlīdu ar galvuno segas un salecos- kāds elpoja man ausī! Atkal palīdu zem segas. Pēc mirkļa dzirdu pie loga savādu skapstēšaos. Itkā, nodomaju vel pie sevis, tie tak koku zari vai vel kā ta. Bet pēc mirkļa atskan suņa va ivilka riktīgi skaļš gaudiens. Pie paša loga. Smieklīgākais ir tas, ka nevienam kaimiņam un manam draugam tuvākajā apkaimē nav savu mūžu neviena paša suņa vai vilka vai kā tāda vispār bijis. Viss jau vel būtu vienalga, ja no rīta es savas kārtīgā kaudzītē saliktās drēbes nebūtu atradusi izmētātas pa istabu...
Ek Jūs, dullā tauta, es velreiz atkārtoju- nespēlējaties ar likteni, ja dzīvība dārga!


Njā, esmu mēģinājusi saukt visādus garus un tml. Un reiz pagalmā tāds maziņš bariņš ar bērneļiem, mani ieskaitot, sadomājām saukt pīķa dāmu.. no sākuma nekas nesanāca, vēlāk citi jau sāka teikt, ka nez ko ir redzējuši, bet par viņiem droši varu teikt, ka viņi neredzēja neko... Taču vai nu sagadīšanās pēc vai kā citādi , bet mašīna braucot atpakaļgaitā uzbrauca vienam no mūsu 'grupiņas dalībniekam'.. labi, ka nekas pārāk nopiets viņam nenotika, jo aplī blakus sēdošie palīdzēja viņam tikt laukā... biku, biku un viņš būtu ticis zem riteņa...
Kopš tā laika es pat nemēģinu visādas šitādas lietiņas... man pat vairs nav svarīgi vai tā bija sagadīšanās vai nē.

Mees reiz siikalju gados safunktiereejaam izsaukt draudzenes maajaa melno daamu, saakumaa proveejaam ar spoguli bet nesanaaca tad sadomaajaam tumsaa pie svechu gaismas lai divas meitenes skataas viena otrai aciis nemirkshchinot un domaas saucot melno daamu, beigaas pamaniijaam ka shiis taadas ljaunas un sastingushas paaraak izskataas, viena meitene paarbijaas no taa un saaka mest krustus un piesaukt Dievu, tad ari beidzaam. Veel pa vasaru naktii skreejaam mezhaa lai ieraudziitu spokus, saakumaa nebaidiijaamies un bljaustiijaamies bet tad taalumaa pamaniijaam taadu kaa baltu miglinju un aizlaidaamies nu nez nez kas tas bija...

Es esmu saukusi, labo gariņu.. nu k-kas tiešām atnāca, jo ja karotei apkārt bija aptīta pāpīra lapa tā ka raujot nevar izraut, nu vnk apkārt karotei, bet aiztaisa acis un sauc sauc, un kad paruaj aiz abiem lapas galiņiem tad ne no šā ne no tā raujot vairs tas p'pīrīts nebija apkārt... nu nevar tā izstāstiit.. un tad viņš negāja projam.. vienreiz no augšējā palukta nokrita puķu pods k-kaadus 50 cm no no taa plaukta, tad ap trijiem kāds pa parketu šļūkāja ar čībās un vienreiz kad biju viena pati aizmigusi, man mamma atbrauca veelu maajaas un virtuves logs bija vaļa uz virtuves linoleja bija mazi peedu nospeidumo, bet nekaz nebia aiztiks,,... un tad mees izkveepinaajaam visu maaju un taga viss ok.. fuu nekad taa vairs
Raksta turpinājums
Patika raksts? Atbalsti Dope.lv, uzspied:

Saistītie raksti

Komentāri [0]

Nav neviena komentāra.
Lai pievienotu savu komentāru, Tev jāpieslēdzas.
  • Nākamā lapa nejaušā secībā
  • gangnam.lv