Daži fakti par gāzētiem dzērieniem kā Cola,Sprite,Fanta,Pepsi utt.

Cukurs – viena skārdene gāzētā dzēriena satur 7 līdz 8 tējkarotes cukura, kas ir nopietns trieciens aizkuņģa dziedzerim, taisnākais ceļš pretī diabētam un liekajam svaram.Coca-Cola dzērienā ir ļoti daudz cukura. Vienā 0,33 litru Coca-Colas pudelītē ir tik daudz cukura (apmēram 12 tējkarotes), cik tas ir nepieciešams pieaugušam cilvēkam vienas dienas devai (bet cukuru mēs uzņemam arī ar citu pārtiku). Lielais cukura daudzums pastiprina kalcija un citu minerālu zudumus organismā, veicinot artrīta un diabēta rašanos, kā arī asinsspiediena paaugstināšanos. Vēl cukurotie dzērieni dod nevajadzīgas kalorijas un rada lieko svaru. Vēl sliktāki par cukuru gāzētajos dzērienos ir mākslīgie saldinātāji jeb cukura aizstājēji aspartāms un polietilēna glikols.
Olbaltumu un ogļhidrātu šķelšanās produkti, kā arī ūdens, minerālvielas un viss pārējais uzsūcas venozajos kapilāros, apzarņa zarnas bārkstiņās. Šiem asinsvadiem saplūstot, veidojas vārtu vēnas sistēma. Vārtu vēna aiznes visus zarnās uzsūktos produktus uz aknām kā “centrālo laboratoriju”, kur ar uzsūktajām vielām notiek dažādi bioķīmiski procesi. Pamatā viss šķidrums tiek no zarnas satura uzsūkts atpakaļ asinīs.

 

Kofeīns – gandrīz visi gāzētie dzērieni satur tā saukto „uzmundrinošo elementu”, kas pakāpeniski izraisa fizisko un psiholoģisko atkarību. Iespējams, ka tieši kofeīns ir tas, kas nodrošina gāzētajiem dzērieniem to popularitāti. Bērniem un pusaudžiem kofeīns var izprovocēt dažādus nervu sistēmas traucējumus – viņi sliktāk sevi kontrolē, nemierīgi guļ, grūtāk apgūst mācību vielu. Turklāt tiem, kuri jau kopš bērnības ir pieraduši pie dopinga, būtiski palielinās risks nākotnē saskarties ar asinsvadu veģetatīvo distoniju.Coca-Cola (līdz 22 mg/100 ml). Protams, tas ir mazāk nekā tādā pašā daudzumā kafijas, tējas vai šokolādes. Tikai jāņem vērā, ka atspirdzinošos dzērienus reizēm mēs patērējam ļoti daudz (dienā - litru un pat vairāk).Amerikāņu pētnieki Hopkinsa medicīnas centrā ir pētījuši Coca-Cola dzērienā pievienotā kofeīna iedarbību uz organismu. Pētījumu vadošais farmakologs Rolands Grifits raksta:”Es vēlos, lai atspirdzinošo dzērienu industrija beidz noliegt kofeīna patieso lomu viņu produktos. Viņi pievieno vieglu atkarību veicinošo, noskaņojumu ietekmējošo vielu, tā radot situāciju, ka cilvēki dzērienus ar kofeīnu lieto daudz vairāk nekā bez tā”. Vēl viņš raksta - “Mārketinga stratēģija nikotīnam un kofeīnam ir satriecoši līdzīga”, uzskata R.Grifits. “Abas ir psihoaktīvas vielas. Vēl nesen cigarešu firmas noliedza, ka nikotīns veicina pieradumu, un apgalvoja, ka tas tiek pievienots aromāta uzlabošanai. Tieši tas pats tiek teikt par kofeīnu”.Mēs zinām, ka pieaugušie un bērni var kļūt psiholoģiski un fiziski atkarīgi no dzērieniem ar kofeīnu. Pieaugušie to apzinās, bet bērniem, kas to nesaprot, atspirdzinošo dzērienu (arī Coca-Cola) lietošana kļūst saraustīta - tie tiek dzerti, kad vien ir tāda izdevība, nevis tad, kad moka slāpes.


Ogļskābā gāze – pati par sevi ogļskābā gāze nav kaitīga, taču tā rosina kuņģa un zarnu trakta sekrēciju, paaugstina kuņģa sulas skābuma līmeni un provocē meteorismu.Mūsu organisms patērē skābekli, kas ir nepieciešams visiem dzīvības procesiem. Gāzētajos dzērienos un arī Coca-Cola burbuļus rada fosforskābe un ogļskābā gāze.
Ogļskābā gāze ir organisma atkritumviela, kas izdalās no ķermeņa ar katru izelpu. Kādēļ mums vajadzētu patērēt to, no kā organisms cenšas atbrīvoties?
Dzerot daudz gāzētos dzērienus (tai skaitā arī Coca-Cola) mūsu asinīs un pēc tam arī šūnās nonāk palielinātā daudzumā ogļskābā gāze.

 

Skābe – gāzētajos dzērienos ir daudz dažādu skābju. To skaitā ir tādas, kuru palielināts daudzums samazina kalcija saturu organismā, bet pusaudžiem kaulu augšanas periodā tas ir ļoti nevēlami. Bērniem, kas dzer gāzētos dzērienus, kaulu lūzuma risks ir piecreiz lielāks nekā tiem, kas dod priekšroku pienam. Turklāt skābes negatīvi ietekmē zobu emalju.
Mūsu organismā dziedzeri dienaktī izdala 1,5 - 2,0 litrus kuņģa sulas. Šie dziedzeri satur divu veidu šūnas: vienas izdala sālskābi (0,5%) , otras - fermentu pepsīnu (arī Coca-Cola tiek pievienots ferments pepsīns), kas skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas. Ja kuņģī mākslīgi nonāk šis ferments tas nomāc šūnu darbību un organisms pats vairs neizstrādā šo fermentu. Mūsu kuņģis ir vienīgā gremošanas kanāla daļa, kurā ir skāba vide. Bezalholiskam dzērienam Coca-Cola ir ļoti augsts skābju līmenis. Tas satur arī fosforskābi, kura dod dzērienam īpatnēju garšu. Šis paaugstinātais skābju līmenis kairina kuņģa gļotādu un izjauc skābes bilanci kuņģī. Skābes fosfors izjauc organismā kalcija - fosfora līdzsvaru, izšķīdinot kaulos un zobos esošo kalciju. Tādējēdi vājinās skeleta struktūra, un var pat rasties osteoporoze.Cilvēka ķermenī kauli pārstāj augt un veidoties apmēram 30 gadu vecumā. Vēlāk kaulu blīvums ik gadu samazinās par 8 līdz 18%, atkarībā no pārtikas skābuma vides. Visi izšķīdušie kālija savienojumi uzkrājas artērijās, vēnās, ādā un orgānos, ietekmējot nieru darbību.Ja tomēr mēs izvēlamies dzert Coca-Cola un citus gāzētos dzērienus, tad ļoti svarīgi ik dienas uzturu papildināt ar 1000mg vai arī lielāku kalcija-magnēzija devu, lai aizsargātu kaulus un zobus. Vēlams patērēt pēc iespējas vairāk dabisko kalcija resursus - dārzeņus, riekstus un piena produktus.

 

Konservanti – dzērienu konservēšanai izmanto ķīmiskās vielas, kas – cita vairāk, cita mazāk – visas ir indīgas. Ja gāzētos dzērienus lieto reti, tie nekādu kaitējumu nenodara. Diemžēl vairums bērnu un jauniešu tos lieto regulāri.Visiem atspirdzinošajiem dzērieniem tiek pievienotas krāsvielas un pārtikas piedevas, kas nodrošina šo dzērienu krāsu un aizkavē mikrobioloģiskos procesus. Visas šīs pārtikas piedevas (konservanti) ir mākslīgi radīti. Gāzēto dzērienu, it īpaši to, kuru sastāvā ietilpst “grauzdētā cukura krāsvielas”, izraisītās blakusparādības negatīvi ietekmē veselību. Tie nomāc organisma normālo mikrofloru, izraisa gremošanas traucējumus un alerģiskas parādības.

 

Tie tevi padara resnu!
Gāzētie dzērieni palielina cilvēka risku saslimt ar aptaukošanos par 32,8%, bet diētiskie gāzētie dzērieni, piemēram, Coca Cola light, šo risku palielina pat līdz 54,5%.

 

Tukšas kalorijas
Gāzētie dzērieni satur samērā lielu daudzumu kaloriju, taču tie nesastāv no minerāliem vai citām vērtīgām sastāvdaļām. Galvenās sastāvdaļas ir cukurs un kofeīns.

 

Kaitīgais ieradums
Gāzētie ūdeņi satur kofeīnu, kas ir stimulants. Ja jūs pēkšņi pārtraucat lielot kofeīnu, tas var būt par cēloni neskaitāmiem simptomiem, piemēram, galvassāpēm, depresijai, aizkaitināmībai.

 

Risks saslimt ar sirds slimībām un diabētu
Amerikas žurnāls „Circulation” 2007. gadā bija veicis pētījumu par gāzēto dzērienu lietošanas iedarbību uz cilvēka veselību, galvenokārt, sirdi. Pētījumā apstiprinājās, ka tie cilvēki, kas katru dienu uzturā lieto gāzētos dzērienus, palielina risku saslimt ar sirds slimībām un diabētu par 44%.

 

Kaitīgi apkārtējai videi
Gāzēto dzērienu pudeles un bundžiņas veido lielu daudzumu nepārstrādājamo atkritumu, kas ir kaitīgi ne tikai apkārtējai videi, bet arī mūsu veselībai.

 

Viskaitīgāk izrādās dzert gāzētos dzērienus aukstus un kopā ar maltīti (Mc Donalds stratēģija). Gremošanu veicinošo enzīmu darbībai optimālā temperatūra ir +37 grādi. Tā kā auksto dzērienu temperatūra nereti mēdz būt tuvu nullei, gremošanas orgāniem rodas papildus stress. Ja Jūsu organisms “bļauj” pēc atspirdzinošajiem dzērieniem, tad vislabāk tos dzert ne – atdzesētus un ne – maltītes laikā!
Organisma vielmaiņas normālai darbībai neveselīgie produkti, arī Coca-Cola, ir pieļaujami pavisam nelielos daudzumos.

Raksta turpinājums
Patika raksts? Atbalsti Dope.lv, uzspied:

Saistītie raksti

Komentāri [0]

Nav neviena komentāra.
Lai pievienotu savu komentāru, Tev jāpieslēdzas.
  • Nākamā lapa nejaušā secībā
  • gangnam.lv