Neticamas narkomānes un zagles pārvērtības! Tev tas ir jāredz

23.08.2016

Atkarību no narkotikām ir ļoti grūti pārvarēt. Taču nedaudziem tas, par laimi, izdodās. Krista Ērliha no Kalifornijas sāka lietot metamfetamīnu 14 gadu vecumā un lietoja to septiņu gadu garumā. Taču spēja atmest un pilnībā mainīja savu dzīvi. Jautāsiet kā. Palīdzēja gadījums, par kuru viņa ir neizsakāmi pateicīga liktenim.
Pagājuši jau 10 gadi kopš laika, kad viņa pārstāja lietot narkotikas.31 gadu vecā bijusī narkomāne ir precējusies un audzina četrgadīgu meitu, turklāt drīzumā saņems bakalaura diplomu grāmatveža specialitātē. Bet toreiz, 10 gadus atpakaļ viņa sevi bija novedusi šausmīgā stāvoklī: zaga no vecākiem un draugiem, novājēja līdz 45 kg, izskatījās šausmīgi, pameta skolu un tuvinieki no viņas novērsās.

Raksta turpinājums - lapa #1
Pirmajā fotogrāfijā Kristi ir 19.Tolaik viņa pastāvīgi lietoja narkotikas, otrajā fotogrāfijā Kristi ir 31 un viņa ir brīva no narkotikām jau 10 gadus.
Kristi sāka lietot narkotikas kopā ar paziņu, ko tagad sauc ` šausmīgais cilvēks` un atmiņas par kuru vēl līdz šim sāpina. Viņš pasniedza narkotikas kā kaut ko brīnišķīgu, ko vajag nopelnīt, it kā es nebiju pietiekoši laba priekš tām. Protams, ka gribēju pierādīt to, cik esmu laba, jo aizliegtais auglis salds. Paliku atkarīga no tām un viss kļuva vēl sliktāk. Katru dienu cenšos viņu un visu, kas ar viņu saistīts aizmirst.

Kad atkarība kļuva nopietna, narkotikas bija vajadzīgas pastāvīgi. Kristi zaga no radiniekiem un draugiem, pieviļot visus.`Es smēķēju un ballējos, domāju tikai par to, kur lai sadabū naudu jaunai devai.`
Reiz narkotiku reibumā bija deviņas dienas bez pārtraukuma un tagad atceras to kā sliktāko brīdi savā dzīvē.
Negulēju nakti, iesēdos mašīnā un braucu uz sava dīlera māju, pēkšņi manī kāds ietriecās, visapkārt bija asinis, izlīdu no mašīnas un kliedzu aiz šausmām, bet, ielūkojoties mašīnā atkal- nekādu asiņu nebija, kā arī nebija trieciena, toties bija halucinācijas un reāli aizbraucis `jumts`.
Kā metamfetamīns maina cilvēkus.
Kristi ļoti paveicās, ka neiekļuva nekādās nepatikšanās un netika cietumā. Taču, kā viņa pati domā, vislielākā veiksme bija tikšanās ar policistiem un saruna ar viņiem, kura noveda Kristi līdz asarām.
Mani apstādināja uz ceļa ,pienāca četri policisti. Viņi uzdeva daudzus jautājumus. Viena simpātiska policijas virsniece pievērs uzmanību tam, cik slikti es izskatos, tā nu mēs runājamies, es reibumā. Viņi to redz, es saprotu, ka viņi redz manu reibumu.
Nodomāju, ka mani apcietinās un dzīve būs beigusies, bet tā vietā vecākais virsnieks ieskatījās man acīs un teica `Es gribu tev nolasīt lekciju`. Viņš man reāli nolasīja lekciju 15 minūšu garumā par narkotiku kaitīgumu un to, ka man jāsāk domāt par savu dzīvi. Pēc tam viņi man novēlēja jauku dienu un aizgāja, bet es sāku raudāt. Pēc pieciem mēnešiem es pilnībā pārstāju lietot narkotikas. Bieži vien es domāju par šiem policistiem ar pateicību.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
Patika raksts? Atbalsti Dope.lv, uzspied:

Saistītie raksti

Komentāri [0]

Nav neviena komentāra.
Lai pievienotu savu komentāru, Tev jāpieslēdzas.
  • Nākamā lapa nejaušā secībā
  • gangnam.lv