— Mīļum, es sev omletīti uztaisīšu, tev arī?

— Nē - ē, es nesen paēdu, neesmu izsalcis, paēd pati.
— Mīļum, tiešām negribi? Tad es no divām olām taisīšu, tikai vienu porciju.
— Jā - ā, ēd vien.

Izlieku omleti uz šķīvja, nogriežu maizi, apsēžos. Tad parādās mans Mīļums, apsēžas blakus, pievelk sev šķīvi sāk ēst.

— Ei - ei - ei... Es tev prasīju, vai ēdīsi vai nē.
— Un kas? Tev žēl? Omletes žēl? Es tev [ varoņdarbu uzskaite], bet tev priekš manis omletes žēl?!

Atstumj tukšo šķīvi, demonstratīvi apģērbjas un aiziet no mājas. Palieku apjukusi un izsalkusi.