Dzīvē tā notiek: `Kamēr viņa gulēja slimnīcā, dēls pārdeva dzīvokli un pazuda`

12.10.2017

Mūsdienās ir sajūta, ka viss ir pilnīgi apgriezies kājām gaisā. Cilvēki ir palikuši ļaunāki, riebīgāki un mantkārīgāki. Šodien vēlamies jums pastāstīt par patiesu dzīves notikumu, kas notika starp vienu māti un dēlu. Stāsta nodaļas medmāsa Anna (vārds mainīts). 

 

 

Raksta turpinājums
`Es strādāju vienā no Rīgas slimnīcām par medmāsu onkoloģijas nodaļā. Pie mums tika nogādāta gados veca kundze ar leikēmiju. Kundze bija ļoti jauka, protams kā jau veciem cilvēkiem, viņai arī patika papļāpāt. Mēs ar viņu pat sadraudzējāmies un katru reizi, kad nācu likt sistēmu, viņa pilnīgi staroja no laimes, mani ieraudzījusi.
Tomēr, viss nebija tik labi kā liekas. Sākumā pie viņas nāca dēls, izskatījās diezgan pieklājīgs un labi ģērbies vīrietis. Viņš veda viņai visādus gardumus, drēbes un visādas citas lietiņas. Nākamajā manā maiņā, vīrietis atnāca atkal un es tieši biju ieradusies likt otro sistēmu kundzei un dzirdēju viņu sarunu:
- Sveika māt! Klausies, ir tāda lieta...
- Vai kas atgadījies dēliņ?
- Nu tu tikai nedomā neko sliktu par mani. Mēs šeit ar sievu padomājām, tev dzīvoklis stāv tukšs, pārsvarā tu atrodies slimnīcā. Tu atveseļosies un nāksi pie mums dzīvot. Mazbērni būs ļoti priecīgi un dzīvokli mēs pārdosim.
Izņēma papīrus un teica, lai parakstās:
- Es visu esmu izdomājis, uzticies man mammu. Kā mēs redzēsim uzlabojumus, tu varēsi braukt pie mums.
- Labi dēliņ, tu zini kā es jūs visus ļoti mīlu. Es parakstīšu.
Protams es neatceros tieši vārds vārdā visu sarunu, bet izklāstīju apmēram. Dēls devās projām apsolot, ka atnāks rītdien. Pēc trīs dienām, kad atkal bija mana maiņa, kundze stāvēja pie palātas loga un žēli raudāja. Protams, es devos apjautāties, kas ir noticis un viņa sāka man stāstīt:
- Es pirms trīs dienām izdarīju lielu kļūdu. Es parakstīju papīru, kurš nosaka atļauju pārdot manu dzīvokli. Mans dēls agrāk bija atkarīgs no azartspēlēm un alkohola, bet kopš viņam piedzima bērns, es domāju, ka viņš ir mainījies. Vakar atnāca viņa sieva un pastāstīja visu taisnību. Viņš pārdeva manu dzīvokli un visu naudu nospēlēja.
Jūs pat nespējat iedomāties, ko es izjutu tajā brīdī. Es nesapratu, kā miesīgais dēls tā var izrīkoties pret savu mammu. Kundzi pēc divām dienām izraksta no slimnīcas un viņai vienkārši nav kur iet. Es kundzei atnesu nomierinošās zāles un devos tālāk strādāt.
Šis stāsts mani nelika mierā, es gribēju palīdzēt kundzei, jo viņa tiešām ir tik jauka un labsirdīga, bet es nezināju ko darīt lietas labā. Uz veco ļaužu pansionātu es taču nevedīšu viņu.
Pēc savas maiņas devos mājās. Pastāstīju par šo savam draugam un man iešāvās prātā doma paaicināt kundzi pagaidām pie manis padzīvot, vēlāk izdomāsim ko darīt tālāk. Draugs nebija mierā ar šo ideju, bet vēlāk pierunāju viņu. Nākamajā dienā devos uz slimnīcu, kundze bija priecīga par manu ierašanos. Es viņai visu pastāstīju un teicu, ka rītdien ieradīšos viņai pakaļ, viņa ilgi atrunājās, ka negrib uzbāzties, bet vēlāk pierunāju.
Tomēr, kad es ierados pie viņas nākamajā dienā, kundze jau bija izrakstīta un aizgājusi prom. Atrast viņu es vairāk nevarēju un nezinu, kas notika tālāk. Varbūt viņa devās pie dēla, vai kur citur. Es nezinu un neviens man neko nevarēja pateikt. Žēl, ka pasaulē tā notiek, kad nevar uzticēties pat saviem bērniem un ir žēl, ka veci cilvēki tiek pakļauti kam tādam.

Vēlos lūgt sabiedrības uzmanību: LŪDZU, NEKAD NEIZRĪKOJATIES TĀ PRET SAVIEM VECĀKIEM! Viņi taču jūs ir audzinājuši un devuši jums visu, kas jums ir bijis nepieciešams. Neatstājiet savus vecākus slimnīcā pakļautus kam tādam. Ar cieņu, Anna.
Patika raksts? Atbalsti Dope.lv, uzspied:

Saistītie raksti

Komentāri [0]

Nav neviena komentāra.
Lai pievienotu savu komentāru, Tev jāpieslēdzas.
  • Nākamā lapa nejaušā secībā
  • gangnam.lv