Viņām aiz muguras - traģēdijas, zaudējumi, nelaimes. Vīru nodevības, skandāli ar bērniem, pirmās grumbiņas. `Ak, dievs, nē!` Bet tagad viss izsāpējis, bērni izauguši. Grumbiņas? Nu nejukt prātā taču dēļ tām. Viņas netaisa plastiskās operācijas, viņas nav trakas. Bet krēmi no rīta un vakarā - svēta lieta. Un matus nokrāsot - varbūt kļūt par rudmati?

Viņas eleganti uzpucējas. Viņas neizskatās smieklīgi. Smieklīgi izskatīties var tikai jaunībā: stulba soma, lēta kleita, nemoderni džinsi. Jaunībā visi šie nieki ir svarīgi. Tev ir `kontrakts` ar sabiedrību, tev jāietilpst kanonos, reglamentā, protokolā. Tu esi sociālais planktons.

Kad tev pāri 40, līgums ir pārtraukts. Kā teica Izabella Rosselīni, ` vecums - tā ir brīvība`. Tu nevienam neko neesi parādā, tu dzīvo, kā pašai patīk, - tu esi brīva. Tev nospļauties, blenzīs vīrieši uz tavu pēcpusi vai nē, tevi neuztrauc, ko teiks garlaicīgās draudzenes. Sarkanas matu cirtas, puķaina kleita, kedas. `Mana mazā beibe!` dziedāja Sukačovs. Un šajā brīvībā, šajos smieklos, šajā brīvajā gaitā seksualitātes ir vairāk nekā tajā jaunajā lielkrūtainajā meitenē, kura sēž restorānā un katru minūti pēta sevi viedtālrunī: kā lūpu krāsa, kā mati, kā skropstas cilājas. Meitenīte baidās kustināt galvu, meitenīte nervoza, meitenīte sevi pārdod. Viņa uz `kontrakta`.

Bet blakus sēž trīs jautras sievietes, kurām pāri 40, dzer vīnu un smejas. Viņām priekšā jautrs vakars. Viņām priekšā interesanta dzīve. Un kādas gan viņas `sievietes`? Meitenes! Lai arī ar grumbiņām. Meitenes, drīkst pie jums apsēsties? Gribas karstumu, bet ar jaunajām garlaicīgi.